Negodīga tirdzniecības prakse pārtikas piegādes ķēdē

Kas ir negodīga tirdzniecības prakse

Negodīga tirdzniecības prakse (NTP) ir tādi uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem, kas atšķiras no labas komercprakses un ir pretrunā labticībai un godprātībai darījumos. Pārtikas piegādes ķēdi negodīga tirdzniecības prakse skar tāpēc, ka spēku samērs starp maziem un lieliem dalībniekiem ir ļoti nevienāds. Bieži lauksaimniekiem un mazajiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem nepietiek spēju aizstāvēt savas intereses un tādējādi aizsargāties pret šādu praksi.

Tāpēc Eiropas Savienība nolēma uzlabot lauksaimnieku, kā arī mazo un vidējo piegādātāju aizsardzību un paredzēt obligātus noteikumus, kas aizliedz konkrētus negodīgas tirdzniecības prakses veidus.

Eiropas Parlaments un Padome 2019. gada 17. aprīlī pieņēma Direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. ES valstīm direktīva valsts tiesību aktos bija jātransponē līdz 2021. gada 1. maijam un jāsāk to piemērot sešus mēnešus vēlāk.

Tā ir daļa no plašākas pārvaldības programmas, kuras mērķis ir uzlabot pārtikas piegādes ķēdes efektivitāti un taisnīgumu un kura ietver arī ražotāju sadarbību un pasākumus tirgus pārredzamības uzlabošanai.

Cīņa pret negodīgu tirdzniecības praksi

Lai uzlabotu lauksaimnieku, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē, ES ir pieņēmusi tiesību aktu, kas aizliedz 16 negodīgas tirdzniecības prakses veidus. Šajā direktīvā ir nošķirta “melnā” un “pelēkā” prakse. “Melnā” negodīgas tirdzniecības prakse ir aizliegta jebkādos apstākļos, bet “pelēkā” prakse ir atļauta, ja piegādātājs un pircējs par to iepriekš skaidri un nepārprotami vienojas.

Desmit “melnās” negodīgas tirdzniecības prakses veidi

• Par ātrbojīgiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem samaksāts vēlāk nekā 30 dienu laikā
• Par citiem agropārtikas produktiem samaksāts vēlāk nekā 60 dienu laikā
• Ātrbojīgu agropārtikas produktu pasūtījumi atcelti pēdējā brīdī
• Pircējs izdarījis vienpusējas izmaiņas līgumā
• Maksājumi nav saistīti ar konkrētu darījumu
• Zaudējumu un bojājumu risks nodots piegādātājam
• Pircējs atsakās rakstiski apstiprināt piegādes līgumu, neraugoties uz piegādātāja lūgumu
• Pircējs ļaunprātīgi izmanto komercnoslēpumus
• Pircējs veicis komerciālus pretpasākumus
• Klientu sūdzību izskatīšanas izmaksu segšana tiek uzlikta piegādātājam

Seši “pelēkās” negodīgas tirdzniecības prakses veidi

Pieļaujami tikai tad, ja par tiem iepriekš skaidri un nepārprotami panākta vienošanās.

• Nepārdotās preces tiek atdotas atpakaļ
• Piegādātājs maksā par glabāšanu, izvietošanu vai iekļaušanu sortimentā
• Piegādātājs maksā par noieta veicināšanu
• Piegādātājs maksā par tirgvedību
• Piegādātājs maksā par reklāmu
• Piegādātājs maksā par pircēja personālu, kas iekārto telpas

Direktīva nodrošina noteikumu par negodīgu tirdzniecības praksi minimālo saskaņošanu visās ES valstīs. Saskaņošana nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz tiem prakses veidiem, kas atzīti par visproblemātiskākajiem.

Direktīvas galvenie noteikumi

Vājāku piegādātāju aizsardzība pret spēcīgākiem pircējiem

Direktīva aizsargā vājākus piegādātājus pret spēcīgākiem pircējiem, aptverot visus lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātājus, kuru apgrozījums ir līdz 350 miljoniem EUR, un paredzot diferencētu aizsardzības līmeni tiem, kuru apgrozījums ir mazāks par šo robežvērtību. Tas attiecas uz lauksaimniekiem, ražotāju organizācijām un izplatītājiem, kuru apgrozījums ir mazāks par šo robežvērtību. Tas attiecas arī uz piegādātājiem un pircējiem ārpus ES, ja viena no pusēm atrodas ES.

Transponēšana valstu tiesību aktos

Transponējot direktīvu savos tiesību aktos, ES valstis varēja izvēlēties rīkoties stingrāk, nekā noteikts direktīvā, un pārsniegt direktīvas darbības jomu. Taču tās nedrīkstēja sniegt mazāku aizsardzību, nekā paredzēts direktīvā.

Komisija 2021. gada oktobrī publicēja starpposma ziņojumu par direktīvas transponēšanas un īstenošanas stāvokli. Līdz 2022. gada decembrim direktīvu savos tiesību aktos bija transponējušas visas ES dalībvalstis. Atjaunināts ziņojums un saistīts dienestu darba dokuments, kas publicēts 2024. gada aprīlī, tagad sniedz ieskatu par to, kā katra no 27 dalībvalstīm izvēlējusies transponēt direktīvu.

Izpildiestādes

Katra ES valsts ir norīkojusi kompetentu iestādi šo noteikumu izpildes panākšanai. Šīm iestādēm ir jābūt pilnvarotām gan sākt izmeklēšanu, gan sodīt tirgus dalībniekus, kuri pārkāpj noteikumus.